
Maskavas iela 42, 51b. kabinets
Rīga, LV-1050
Tālrunis: +371 67 20 46 17
Fakss: +371 67 20 46 19
|
Tikai kad pēdējais koks būs nocirsts, pēdējā zivs noķerta un pēdējā upe saindēta, cilvēki sapratīs, ka naudu nevar ēst.
Krī cilts indiāņa teiciens
|
|
Fermentācija ir enerģiju ražojošs process, kurā organiskie atkritumi tiek pārstrādāti anaerobos vai bezskābekļa apstākļos, kur organiskās vielas tiek daļēji sadalītas to sastāvdaļās. Šajā procesā rodas degoša gāze (biogāze), bet organiskajos atkritumos esošās barības vielas saglabājas atlikumproduktā (kompostā), kas ir pielietojams zemkopībā, kā papildinājums mākslīgajiem minerālmēsliem. Specifisku mikroorganismu darbība (termofīlā vai mezofīlā) pie attiecīgas temperatūras un ekspozīcijas laika garantē efektīvu atkritumu biomasas transformāciju par videi draudzīgu, efektīvu organisko mēslojumu un biogāzi. |
|
Fermentācijai pakļaujas gandrīz visas organiskās vielas. Vispazīstamākais no fermentācijas veidiem ir mēslu fermentācija. Mēslos ir optimāla vide fermentācijas baktēriju augšanai. Pateicoties mēslu labajām fermentācijas īpašībām, tiem var pievienot citus organiskos atkritumus. Šo procesu sauc par līdzfermentāciju. Sajaucot mēslus ar citiem organiskajiem atkritumiem var ievērojami palielināt biogāzes izstrādes apjomu. |
|
Izstrādāto biogāzi sadedzina koģenerācijas iekārtā, iegūstot elektrību un siltumu. Šī elektroenerģija ir uzskatāma par „zaļo” vai no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtu elektroenerģiju. Latvijas republikas tiesību akti paredz šādas elektroenerģijas iepirkšanu obligātā iepirkuma ietvaros, maksājot īpaši izdevīgu tarifu. Kārtību, kādā no ražotāja iepērk „zaļo” elektroenerģiju reglamentē Ministru kabineta 2007. gada 24. jūlija noteikumi Nr. 503 „Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus” un Ministru kabineta 2006. gada 6. novembra noteikumi Nr. 921 „Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā”. |
|
HOST piedāvā sekojošus pakalpojumus:
|
Mājas lapas izveidošana —